Kafijas vēsture.
Kafija - noslēpumains un dažādām labām lietām un vielām bagāts dzēriens, kura vēsture meklējama Etiopijā, 9.gadsimtā. Kafiju atklāja gani, kuri ganīja savas kazas, un tās mielojās ar kafijas pupiņām jeb kafijas ķiršiem. Pēc to ēšanas dzīvnieki kļuvuši aktīvāki, un tā šis kafijas pupiņu noslēpums tika atklāts. Arī pats kazu gans izmēģināja pupiņas un pēc to ēšanas sajuta eiforiju. Kafijas ceļojums no Etiopijas ir bijis garš - uz Indiju, Jemenu, Holandi, un tad jau pa visu pasauli. Iespējams, tieši tagad uz Tava galda stāv tasīte, kas piepildīta ar gardu kafiju. Lai kafijas recepti un noslēpumu nenodotu citiem, pupiņas un kafijas ķirši tika slēpti ūdenī, mēģinot tās sabojāt - un, iespējams, ka šādā veidā radās pirmais kafijas dzēriens, kādu to pazīstam un zinām tagad.
Espresso.
Espresso - šķiet, ka pirmais vārds, kurš nāk prātā domājot par kafiju. Tā dzimtene gan nāk no Itālijas. Kafija tiek laista cauri spiedienam, un mēs iegūstam melno eliksīru. Latvijā populārākā varētu būt klasiskā melnā kafija, taču iecienīta ir arī latte, americano un citi kafijas dzērieni. Savukārt, melnu kafiju katrs saprot atšķirīgi - vai tā būtu malta kafija, kura aplieta ar karstu ūdeni, filtra kafija, espresso vai americano.
Kafijas pupiņu veidi.
Kafijas pupiņām ir 2 pamatšķirnes - Arabica un Robusta. Arabikas pupiņu audzēšana ir nedaudz sarežģītāka, jo tām ir nepieciešama kalnaina vide, noteikta temperatūra, noteikts saules apstarojums, lietus, līdz ar to, specifiskie audzēšanas apstākļi sadārdzina šīs pupiņas. Robusta nebūs tik prasīga, pietiks ar zemienēm, kafijas koki ir karstumisturīgi un ne tik izvēlīgi. Garšas ziņā un kofeīna daudzumā pupiņas atšķiras - Robustai būs jūtamāks rūgtums. Parasti kafijām tiek izmantoti kafijas pupiņu maisījumi, arī maisījumu receptes ir dažādas, taču grauzdētāji tās ne vienmēr atklāj.
Kafijas vērtīgās īpašības.
Kāpēc mēs izvēlamies dzert kafiju? Noteikti, tas ir kafijas stimulējošo vielu dēļ. Gan tās aromāts, gan kofeīns dod uzmundrinājumu. Taču kafijā ir arī citas vielas, piemēram, dažādi antioksidanti un kafijas eļļas, ko visvairāk varam sajust izdzerot tasi espresso. 400 mg - kofeīna daudzums, kuru nebūtu ieteicams pārsniegt dienas laikā. Kofeīnu uzņemam ne tikai ar kafiju, bet arī ar dažādiem citiem produktiem - melno tēju, zaļo tēju, šokolādi, kā arī, piemēram, ar kolu. Viena espresso krūzīte saturēs aptuveni - 60 mg kofeīna. Vidēji iesaka ne vairāk par 4 kafijas krūzītēm dienā. :)
Kādu kafiju izvēlēties?
Espresso kafijai būtu vēlams izvēlēties smalkāka maluma kafiju, taču, gatavojot klasisko mājas kafiju, izvēlamies rupjāka maluma kafiju - gandrīz kā cukurgraudiņus. Uzglabājot kafijas pupiņas, tās vislabāk atstāt oriģinālajā iepakojumā un ielikt stikla traukā. Ledusskapī būtu ieteicams kafiju turēt tādā gadījumā, ja istabas temperatūra ir aptuveni 25 grādi. Uzglabāšana ledusskapī neizmainīs ne garšu, ne arī smaržu.
Lai pagatavotu labu kafiju, nepieciešams - tīrs, svaigs ūdens, svaigas kafijas pupiņas, kuras pareizi samaltas Tavai izvēlētajai kafijai, kā arī būtu nepieciešams ievērot kafijas ekstrakcijas laiku. Espresso tās būtu 30 sekundes, filtrētai kafijai un franču presei - 4 minūtes.
Kafija ir bagāts antioksidantu avots, tā dod možumu agrā rīta stundā vai darba dienas pašā viducī, piepilda telpu ar patīkamu aromātu, un to noteikti varam nodēvēt kā veselīgu dzērienu!
Kāpēc izmantot vasaras siltās dienas, lai dotos ogās!